Kvanta psiholoģija ir salīdzinoši jauns un eksperimentāls pētījumu lauks, kas cenšas apvienot kvantu fizikas principus ar psiholoģijas teorijām, lai izskaidrotu cilvēka apziņu un uzvedību. Tā pamatā ir ideja, ka cilvēka prāts darbojas pēc līdzīgiem principiem kā kvantu mehānika, piemēram, superpozīcija un savstarpējā saistība. Tradicionālā psiholoģija balstās uz klasiskās fizikas principiem, kas uzskata cilvēka prātu par lineāru un deterministisku sistēmu. Tomēr kvanta psiholoģija piedāvā alternatīvu skatījumu, pieņemot, ka cilvēka apziņa var eksistēt vairākos stāvokļos vienlaikus, līdzīgi kā kvantu daļiņas. Šī pieeja var palīdzēt labāk izprast sarežģītas mentālās parādības, piemēram, domāšanas procesus, lēmumu pieņemšanu un apziņas plūsmu.
Viens no kvanta psiholoģijas pamatprincipiem ir kvantu superpozīcija, kas norāda, ka daļiņa var atrasties vairākās vietās vienlaikus. Tas tiek pielīdzināts cilvēka prāta spējai vienlaikus apstrādāt dažādas domas un idejas. Kvanta saistība, jeb kvantu sapīšanās, ir vēl viens būtisks princips, kas kvantu psiholoģijā tiek pielietots, lai izskaidrotu cilvēku savstarpējās attiecības un komunikāciju. Tas norāda, ka divas vai vairāk daļiņas var būt saistītas tādā veidā, ka viena daļiņas stāvoklis tieši ietekmē otru, neatkarīgi no attāluma starp tām. Līdzīgi, cilvēki var būt emocionāli un psiholoģiski saistīti, radot dziļu savstarpējo ietekmi.
Kvanta psiholoģija piedāvā arī jaunu skatījumu uz cilvēka apziņas un prāta saikni ar realitāti. Tradicionālā fizika uzskata, ka realitāte ir neatkarīga no novērotāja, bet kvantu fizika norāda, ka novērotājs spēlē aktīvu lomu realitātes veidošanā. Kvanta psiholoģija šo ideju piemēro, apgalvojot, ka mūsu domas un uztvere aktīvi veido mūsu realitātes pieredzi. Šajā kontekstā arī laiks tiek uztverts citādi. Tradicionālā skatījumā laiks ir lineārs un nepārtraukti virzās uz priekšu, taču kvantu psiholoģija piedāvā ideju, ka laiks var būt nelineārs un pat ciklisks. Tas nozīmē, ka pagātne, tagadne un nākotne var eksistēt vienlaikus, un mūsu apziņa spēj pārvietoties starp šiem laika punktiem.
Papildus tam, kvanta psiholoģijā ir arī teorija, ka mūsu realitāte varētu būt simulācija jeb "Matrix" veida konstrukcija. Šī teorija balstās uz hipotēzi, ka viss, ko mēs uztveram kā fizisko pasauli, ir digitāla simulācija, ko radījušas augsti attīstītas būtnes vai pat mūsu pašu apziņas. Ja pasaule ir simulācija, tad tas nozīmē, ka mūsu uztvere par realitāti ir ierobežota un manipulējama. Kvanta psiholoģija piedāvā pētīt šīs teorijas praktiskās sekas, piemēram, kā apziņas izmaiņas varētu ietekmēt mūsu "simulēto" realitāti
seminārā Assemblage Point.
Pirms dažiem gadiem es piedalījos Leonīda Talpisa seminārā, kurā apguvu tehniku, kā pārvietot savākšanas punktu (
Assemblage Point ;Точка сборки). Sākumā tas šķita mistiski, taču drīz vien sapratu, ka metode patiešām darbojas. Process ietver cilvēka ievadīšanu vieglā transā, kura laikā terapeits vai vadītājs pārvieto viņa savākšanas punktu. Kā mācīja Talpis, šis punkts ir apziņas fokusa centrs, un tā pārvietošana var būtiski ietekmēt cilvēka pasaules uztveri. Kad klients nonāk šajā transa stāvoklī un enerģētiskais punkts tiek mainīts, viņš piedzīvo izmaiņas, kuras ir grūti izskaidrot ar parastajām metodēm. Interesanti, ka pēc šīs tehnikas pielietošanas cilvēka apziņas stāvoklis mainās — dažkārt tas izpaužas kā skaidrāka pasaules uztvere vai emocionāla atvieglojuma sajūta.
Toreiz es mēģināju saprast, kā šis process darbojas dziļākā līmenī. Vai tas varētu būt saistīts ar kvantu fizikas principiem? Piemēram, kvantu pasaulē realitāte mainās atkarībā no novērotāja, un līdzīgi arī, pārvietojot savākšanas punktu, cilvēks sāk uztvert pasauli citādāk. Talpis bieži uzsvēra, ka mēs neesam tikai ķermenis vai prāts, bet arī enerģētiskais lauks, kuru var pielāgot. Šī tehnika man atgādina kvantu psiholoģijas idejas, kur cilvēka apziņa var eksistēt vairākos superpozīcijas stāvokļos, līdz tā tiek “pārorientēta”.
Šī pieredze atstāja uz mani dziļu iespaidu. Lai gan toreiz pilnībā nesapratu metodes mehānismu, es biju liecinieks tās efektivitātei. Pārvietojot cita cilvēka savākšanas punktu, terapeits būtībā maina viņa apziņas un uztveres fokusu. Tas ir kā apziņas pārstartēšana, kas atver jaunas iespējas pašizziņai un pasaules izpratnei. Es turpinu pārdomāt šo procesu un meklēt saiknes ar mūsdienu izpratni par apziņas un kvantu pasaules mijiedarbību.
