Savukārt termins "izdegšana" ir daudz bīstamāks, jo tas nes sevī ļoti spēcīgu un negatīvu emocionālo slodzi. "Izdegt" nozīmē, ka viss ir iztērēts, neatgriezeniski zaudēts, izsmelts. Tas sūta mūsu zemapziņai ziņu par pilnīgu iznīcību – tā ir ne tikai fiziska izsīkuma, bet arī mentālas un emocionālas kapitulācijas zīme. Šāds vārds, kuru mūsdienās lieto pat medicīnā, var radīt dziļus psiholoģiskus ievainojumus, jo zemapziņa neizprot metaforas – tā uztver visu burtiski. Ja cilvēkam tiek pateikts, ka viņš ir "izdedzis", viņa zemapziņa var interpretēt to kā stāvokli, no kura nav atgriešanās. Tas var radīt ilgstošus slimīgus simptomus, jo psihiskā slodze un šī negatīvā programma ir spēcīgs faktors.

Šis jautājums rada nopietnas pārdomas par to, vai šāds termins tiek lietots apzināti. Vai tas varētu būt veids, kā pastiprināt psiholoģisko spiedienu un radīt tādu stāvokli, kur nepieciešama ilgtermiņa medicīniskā un farmakoloģiskā iejaukšanās? Farmācijas nozare varētu būt viena no ieguvējiem, jo cilvēki, kuri jūtas "izdeguši", bieži meklē risinājumus, kas sniedz tūlītēju atvieglojumu, piemēram, medikamentus vai citus ķīmiskus preparātus.

Tomēr, ja mēs atgrieztos pie saudzīgākiem un ekoloģiskākiem terminiem, mēs veicinātu veselīgāku psiholoģisko vidi. Izteicieni, kas nes sevī cerību un norāda uz pagaidu nogurumu, nevis neatgriezenisku bojājumu, palīdz cilvēkam atgūties un atjaunot savus spēkus. Tas liek aizdomāties par to, kā valoda ietekmē mūsu pašsajūtu un kā mēs varētu mainīt to, lai palīdzētu cilvēkiem dzīvot veselīgāk un līdzsvarotāki, neslīgstot stāvoklī, kuru zemapziņa interpretē kā "neatgriezenisku" un kuru sekas var būt ļoti nelabvēlīgas veselībai.

Tāpat kā Reja Bredberija romānā "451 grāds pēc Fārenheita" ugunsdzēsēji, kas kādreiz glāba dzīvības, tagad dedzina grāmatas, mūsdienu medicīnā notiek līdzīga profesiju transformācija. Dziednieki, kuru mērķis bija atjaunot cilvēka veselību holistiskā veidā ,ir aizvietoti ar ārstiem, kas apkalpo pasaules ienesīgāko industriju — farmakoloģiju.

Agrāk dziednieki koncentrējās uz visa organisma līdzsvaru un dabiskām atveseļošanās metodēm, bet mūsdienu medicīnā valda farmācijas industrijas diktāts. Ārsti seko stingri noteiktiem ārstnieciskajiem protokoliem, kurus izstrādā farmācijas korporācijas, radot ilūziju par vienīgo pareizo ārstēšanas ceļu. Alternatīvās un dabiskās ārstniecības metodes tiek uzskatītas par "nezinātniskām" vai pat bīstamām, un sistēma dara visu iespējamo, lai tās izskaustu.

Šis medicīniskais diktāts, līdzīgi kā ugunsdzēsēji, kas iznīcina grāmatas, ietekmē sabiedrības uztveri un brīvību izvēlēties dažādas ārstēšanās metodes. Ar katru soli tradicionālās dziedniecības formas tiek marginalizētas, un farmakoloģija kļūst par dominējošo spēku, kam seko peļņas motivēta medicīnas sistēma, kas nereti ignorē individuālās vajadzības un holistisko veselību