Svadhisthana (Sakāņu jeb Svētās vietas čakra)
- Atrašanās vieta: Apakšējā vēdera daļā, apmēram divi pirkstu platumi zem nabas.
- Simbols: Oranža sešlapiņu lotosa zieds.
- Elementi:
- Elements: Ūdens – tas simbolizē plūstamību, pielāgošanos un emocionalitāti.
- Krāsa: Oranža – saistīta ar siltumu, radošumu un enerģijas plūsmu.
- Mantra: "VAM" – šī skaņa palīdz aktivizēt un līdzsvarot čakru.
Nozīme un ietekme
Svadhisthana čakra simbolizē emocionālo un radošo izpausmi, kā arī mūsu spēju izjust dzīves baudījumu un veidot harmoniskas attiecības. Tā ir cilvēka emocionālās pasaules centrs, kas ietekmē:
Emocionālo līdzsvaru:
- Saistīta ar prieku, kaisli un emocionālo tuvību.
Atbild par emociju plūsmu, spēju izpaust un kontrolēt tās.
Radošumu:
- Šī čakra ir radošuma un izpausmes avots – no mākslas un mūzikas līdz ikdienas dzīves radošajiem risinājumiem.
- Tā atver durvis uz jaunu ideju un iespēju pieņemšanu.
Attiecības:
- Atbild par attiecībām ar citiem cilvēkiem, īpaši emocionālo un intīmo tuvību.
- Harmoniska čakra palīdz veidot dziļas un cieņpilnas attiecības.
Fizisko ķermeni:
- Saistīta ar reproduktīvajiem orgāniem, urīnceļiem, iegurņa zonu un zemāko muguras daļu.
Bloķēta vai pārāk aktīva Svadhisthana čakra
Bloķēta čakra:
- Cilvēks var just emocionālu noslēgšanos, radošuma trūkumu vai bailes no intimitātes.
- Fiziski simptomi var izpausties kā reproduktīvās sistēmas problēmas vai muguras sāpes.
Pārāk aktīva čakra:
- Pārmērīgas emocijas, impulsivitāte vai atkarība no fiziskiem priekiem (ēdiena, seksa vai citu materiālu baudu).
- Var parādīties problēmas ar robežu noteikšanu attiecībās.
Svadhisthana "Leela" spēlē
Spēlē "Leela" Svadhisthana čakras laukums simbolizē plūstamību, radošumu un attiecību izaicinājumus. Kad spēlētājs nonāk šajā līmenī, viņš tiek aicināts izpētīt savas emocionālās reakcijas un radīt līdzsvaru starp radošo izpausmi un emocionālo stabilitāti.
- Tas ir posms, kurā cilvēks mācās pieņemt un izprast savas emocijas, atklāt savu radošumu un apzināties, kā izveidot veselīgas attiecības ar citiem un pašu dzīvi.
-
Svadhisthana čakra ir dzīves baudīšanas un radošās izpausmes avots. Tā palīdz spēlētājam "Leela" ceļojumā saprast emocijas un izkopt saikni ar savu iekšējo pasauli, virzoties tālāk uz augstākiem apziņas līmeņiem.
Piemēram Lauciņš N 12
12. Skaudība (irasya)
Skaudība ir pirmā čūska uz spēles dēļa. Tas iedzeļ spēlētāju, atgriežot viņu pirmajā līmenī alkatības līmenī un visas pārējās pirmās čakras īpašības. Atrodoties skaudības laukumā, spēlētājs piedzīvo pašapziņas trūkumu un, lai pārvarētu savas vēlmes, ķeras pie pirmajai čakrai raksturīgās stratēģijas. Šī čūska atkal un atkal iedzeļ spēlētāju, liekot viņam atgriezties lejā, kas palīdz iztīrīt prātu spēles laikā.
Dzīves spēlē enerģija virzās virzienā no apakšas uz augšu. Spēlētājs cenšas atstāt zemākās plaknes un sasniegt virsotni, novēršoties no problēmām, ar kurām viņš saskaras zemāk. Taču šī pozīcija ir pretrunā ar vienu no svarīgākajiem spēles principiem, jo spēlētājam ir jāspēlē, harmoniski pildot savu lomu gan augšā, gan apakšā, lai kur arī karmas mirstība viņu vadītu .
Tomēr neviens nevēlas palikt lejā. Kad spēlētāja vibrācijas kļūst neharmoniskas, viņš nonāk čūsku ietekmē un nokrīt zemākajos plaknēs. Visas viņa kustības uz augšu un uz leju nosaka skaits, ko viņš met uz kauliņiem. Kad cilvēks nonāk skaudības iespaidā, viņa enerģija tiek virzīta uz leju. Karmisku apstākļu sakritības dēļ viņš nokļuva otrās čakras plānā , bet patiesībā nav pelnījis šeit palikt. Patiesībā viņš nevar palikt šajā plānā negatīvo vibrāciju dēļ , kas paliek viņa personībā. Šādos brīžos spēlētājs apskauž tos, kuri spēj noturēties augstākās plaknēs, nezaudējot līdzsvaru. Skaudība ir negatīva reakcija, kas noved pie spēlētāja krišanas līdz pirmās čakras līmenim, kur viņam būs jāapzinās un jāizstrādā jauni savas negatīvās karmas elementi.
12 Īrṣya ir sanskrita vārds, kas visbiežāk tiek tulkots kā greizsirdība vai skaudība. Tas norāda uz emocionālu stāvokli, kurā cilvēks jūt nepatiku, skaudību vai sāpes citu cilvēku panākumu, labklājības vai laimes dēļ. Īrṣya ir saistīta ar vēlmi un pieķeršanos tam, kas ir citiem, un norāda uz apziņas stāvokli, kurā cilvēks nespēj priecāties par citu panākumiem, jo pašā ir vēlme iegūt to pašu vai vēl vairāk.
Īrṣya var būt gan iekšēja sajūta, gan uzvedības reakcija, un tā bieži sakņojas pašvērtības trūkumā un salīdzināšanā ar citiem. Šis stāvoklis ir cieši saistīts ar ego un vēlmi būt pārākam, kā arī bailēm, ka kādam citam ir vairāk vai labāk. Psiholoģijā to var saprast kā emocionālu diskomfortu, kas rodas, kad tiek apdraudēta cilvēka pašcieņa vai pašvērtējums, jo kādam citam piemīt kaut kas, ko mēs uzskatām par vērtīgu vai svarīgu.
No garīgā un ezotēriskā viedokļa, īrṣya var būt šķērslis iekšējam mieram un harmonijai, jo tā rada negatīvu enerģiju, kas izsmeļ dvēseli un kavē garīgo izaugsmi. Tas ir stāvoklis, kas liek cilvēkam fokusēties uz ārējiem sasniegumiem un mantu, novirzot uzmanību no iekšējās attīstības un patiesas laimes. Šāda emocionālā attieksme ne tikai kaitē pašam cilvēkam, bet arī var sabojāt attiecības ar apkārtējiem, radot spriedzi, aizdomas un nepatiku.
Garīgās attīstības ceļā ir svarīgi apzināties īrṣyas esamību un iemācīties atlaist vēlmi pēc tā, kas ir citiem, jo īsta laime rodas no iekšējās piepildījuma, kas nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem vai mantām. Garīgā praksē ieteicams kultivēt apmierinātību ar to, kas cilvēkam jau ir, un attīstīt līdzcietību un prieku par citu panākumiem. Tas palīdz radīt harmoniju un veicina savstarpējo mīlestību, kā arī mazina šķēršļus ceļā uz mieru un piepildījumu.
12. Skaudība (Irasja). Kādā brīdī cilvēks var atklāt, ka viņš aizliedz sev kādu no savām izpausmēm. Daži ceļi ārpus viņa realitātes ir slēgti. Parasti aizliegums ir sekas iekšējai attieksmei, ko cilvēks saņēma savas kā personas veidošanās procesā. Visplašāk zināmie aizliegumi ir kauns, sirdsapziņa un “nedarīt”, ko cilvēks nēsā sevī kopš bērnības un kas ir spēcīgi un uzticami viņa iekšējās pasaules izpausmes bloķētāji.
Tā ir sev aizliegta vēlme. Skaudība rodas tikai tad, ja skaudības objekts atļauj sev to, ko pats spēlētājs aizliedz. Ja spēlētājs kaut ko vēlas un viņam tā nav, tas nozīmē, ka viņš kaut kur ir aizliedzis sev to darīt. Lai kāds būtu šis aizliegums, ir ļoti svarīgi, lai spēlētājs sev to atļauj, pat ja tas ir pretrunā ar noteikumiem un morāli. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka aizliegums ir uzmanības avots. Kamēr spēlētājs aizliedz sev braukt ar velosipēdu, viņa dzīvē būs daudz dažādu velosipēdu. Un, tiklīdz viņš atļaus sev šo braukšanu, velosipēdu nozīme pazudīs, un tie sāks pazust no dzīves. Šeit mēs jautājam spēlētājam: "Ko tu nedrīksti darīt?" vai
"Ko nevar apkārtējie cilvēki?" - kas būtībā ir viens un tas pats. Šeit mēs pētām spēlētāja aizliegumu sistēmu, lūdzot viņam atļaut sev un apkārtējiem visu, ko viņš viņiem ir aizliedzis. Vēl viena iespēja ir aicināt spēlētāju iztēloties ceļu uz viņa vēlmes piepildījumu. Galu galā šis ceļš ir soļu virkne, un katrs solis ir savas mazās vēlmes rezultāts. Un tad mēs jautājam, vai šajā ceļā ir kādi soļi
vai spēlētājs vēlētos tos kaut kā apiet vai deleģēt kādam citam? Ja kādi tiek atklāti, tad tie ir tieši aizliegumi, kas neļauj Vēl viena iespēja ir aicināt spēlētāju iztēloties ceļu uz viņa vēlmes piepildījumu. Galu galā šis ceļš ir soļu virkne, un katrs solis ir savas mazās vēlmes rezultāts. Un tad mēs jautājam, vai šajā ceļā ir kādi soļi
vai spēlētājs vēlētos tos kaut kā apiet vai deleģēt kādam citam? Ja tādi tiek atklāti, tad tie ir tieši tie aizliegumi, kas neļauj sasniegt savu mērķi. Un visbeidzot jautājums "Ko jūs apskaudāt?" Skaudība ir attieksme pret cilvēku, un alkatība ir pret to, kas šim cilvēkam pieder. Tāpēc šeit mēs satiekam pirmo čūsku, kas ved mūs uz Mantkārību (8).