Organizāciju sistēmiskie sakārtojumi ir metode, kas balstīta Berta Hellingera pieejā un pielāgota darbam ar organizāciju dinamiku. Šī metode palīdz atklāt un risināt slēptās problēmas un konfliktus organizācijās, padarot redzamus sarežģījumus, kas ietekmē tās darbību, struktūru vai attiecības starp tās dalībniekiem.

Procesā organizācijas pārstāvji vai citi dalībnieki simboliski iemieso dažādus organizācijas elementus – piemēram, struktūrvienības, vadību, darbiniekus, klientus vai pat abstraktas kategorijas kā "mērķi", "resursi" vai "stratēģijas". Šādā veidā tiek radīts “dzīvs” modelis, kas atspoguļo organizācijas sistēmu un tās slēptās mijiedarbības.

Šī metode atklāj, kur rodas spriedze, disbalanss vai enerģijas plūsmas traucējumi, kā arī norāda uz iespējamiem risinājumiem. Piemēram, tā var palīdzēt saprast, kāpēc kāds projekts neizdodas, kā uzlabot sadarbību starp nodaļām vai kā labāk saskaņot vadības un darbinieku mērķus.

Organizāciju sakārtojumi ir īpaši noderīgi stratēģiskajā plānošanā, lēmumu pieņemšanā un konfliktu risināšanā, jo tie sniedz dziļu, intuitīvu izpratni par sistēmu un tās vajadzībām, ļaujot organizācijai efektīvāk virzīties uz izvirzītajiem mērķiem.