Strukturālie sakārtojumi ir dziļa pašizziņas metode, kas palīdz izprast un harmonizēt cilvēka iekšējo pasauli. Mēs katrs sastāvam no dažādām iekšējām "daļām" – mūsu emocijām, uzskatiem, instinktiem un pieredzēm, kas kopā veido mūsu personību. Dažkārt šīs daļas nonāk konfliktā, kas var radīt iekšēju spriedzi un traucēt harmonijai. Sakārtojumu metode ļauj simboliski "izkārtot" šīs daļas, lai saprastu to lomu un mijiedarbību. Tā var palīdzēt atklāt, kurā vietā mūsu iekšējā sistēmā ir nelīdzsvars vai bloķēta enerģija. Šī pieeja balstās uz ideju, ka visas mūsu daļas vēlas sadarboties un strādāt vienotības labā, taču dažkārt tās zaudē saikni. Piemēram, viena iekšējā daļa var būt orientēta uz drošību, kamēr cita alkst piedzīvojumu un riska. Šāds iekšējais konflikts var izpausties kā vilcināšanās, šaubas vai emocionāls apjukums. Sakārtojumu procesā šīs daļas tiek apzinātas un iepazītas, lai rastu veidu, kā tās varētu sadarboties harmoniski. Strukturālie sakārtojumi ir ļoti elastīgi un pielāgojami katra cilvēka unikālajai situācijai. Tie var palīdzēt risināt emocionālus izaicinājumus, piemēram, dusmas, bailes vai zemu pašvērtējumu, kā arī atklāt dziļākas dzīves patiesības. Šī metode bieži izmanto simbolus, kustību vai dalībnieku iesaisti, lai "redzami" izkārtotu iekšējās daļas. Tas rada skaidru priekšstatu par to, kāda loma katrai daļai ir un kā tā mijiedarbojas ar citām. Tāpat šis process palīdz stiprināt saikni ar savām pozitīvajām iekšējām resursu daļām. Sakārtojumi ir lielisks rīks pašizaugsmei, jo tie palīdz izprast neapzinātus uzskatus vai bloķējumus, kas kavē mūs virzīties uz priekšu. Tie atklāj arī veidus, kā izmainīt ieradumus un rīcības modeļus, kas vairs nekalpo mūsu labā.Iekšējās daļas var tikt identificētas arī kā iekšējais bērns, klauns,  iekšējais kritiķis, radošā daļa vai intuīcija. Strukturālie sakārtojumi ļauj izpētīt šo daļu vajadzības un atrast veidus, kā tās var sadarboties kopējās labklājības labā.Rezultātā cilvēks iegūst dziļāku pašizpratni un sajūtu, ka viņa iekšējā pasaule ir līdzsvarota un harmoniska. Šī metode ir piemērota gan emocionāliem izaicinājumiem, gan arī personības attīstības procesiem. Tā ļauj veidot veselīgākas attiecības gan ar sevi, gan citiem.Strukturālie sakārtojumi palīdz arī pieņemt lēmumus, jo tie skaidri parāda, kuras iekšējās daļas ir iesaistītas un kā tās ietekmē izvēles. Tas palīdz rast līdzsvarotu pieeju, kas ņem vērā visas cilvēka būtības vajadzības.Šī metode ir vērtīgs instruments tiem, kuri meklē dziļākus emocionālus risinājumus un harmoniju savā dzīvē. Strukturālie sakārtojumi ir kā tilts starp iekšējo pasauli un ārējām izpausmēm, palīdzot veidot līdzsvarotu un piepildītu dzīvi.

Strukturālie sakārtojumi. Āksts.

Subpersona "āksts" ir tas iekšējais tēls, kurš vienmēr ir gatavs uzjautrināt citus un reizēm arī pasmieties par sevi. Viņš ir dzīves svētku burvis, kas katru situāciju spēj pārvērst par joku vai izrādi, pat ja neviens to neprasīja. Āksts ir tas cilvēks, kurš ballītē pēkšņi uzvilks klauna degunu un sāks dejot pa galdu, it kā tas būtu pilnīgi normāli. Viņš ir improvizācijas karalis — jebkura neveikla situācija kļūst par viņa "skatuvi". Kad viss šķiet garlaicīgs vai pārāk nopietns, viņš parādās un pievieno krāsu, smaidu un smieklus.
Viņa dzīves moto varētu būt: "Ja nevar pasmieties, tad kāda jēga?" Pat ja apkārtējie tobrīd smaida tikai aiz pieklājības. Reizēm āksts pats sev jautā, vai viņš ir pārprasts ģēnijs vai vienkārši klauns bez auditorijas. Viņam patīk pārsteigt un likt cilvēkiem izkāpt no ierastajām lomām, bet pats āksts nekad nav izkāpis no savējās. Viņš ar sirsnīgu pašironiju saprot, ka dzīve ir pārāk īsa, lai sevi uztvertu pārāk nopietni. Jo īpaši, kad, skraidot apkārt pa pasauli ar smieklīgu cepuri, cilvēkiem liek pasmaidīt.
Bet aiz šīs spožās maskas, pilnas ar jokiem un izdomātiem scenārijiem, bieži vien slēpjas daudz dziļākas emocijas. Aiz asprātīgajām piezīmēm āksts reizēm slēpj ne tikai savas ilgas pēc sapratnes, bet arī dziļas skumjas un vientulību. Viņš smejas skaļāk par visiem, taču šie smiekli ne vienmēr ir tik dzirkstoši kā izklausās. Āksts jūtas kā svešinieks starp tiem, ko viņš izklaidē – it kā visi baudītu viņa uzvedumu, bet reti kurš saprastu, kas slēpjas aiz šīs jautrās izrādes.
Viņa garderobe, iespējams, ir pilna ar smieklīgām cepurēm un košām kaklasaitēm, jo pat ikdienas apģērbā viņš meklē iespēju likt citiem pasmaidīt. Kad viņš ienāk telpā, jūs jūtat, ka būs vai nu lieliska izrāde, vai pilnīgs fiasko, bet abos gadījumos – būs jautri. Cilvēki reizēm viņu uztver vieglprātīgi, bet āksts zina, ka smiekli ir dziedinoši. Tas ir viņa veids, kā izvairīties no dzīves nopietnības, kaut arī patiesībā, kad neviens neskatās, viņš noņem savu masku un, iespējams, jūtas pavisam viens. Viņš ir tas draugs, kurš vienmēr pacels garastāvokli, bet ne vienmēr dalīsies ar savām dziļākajām sajūtām.
Aiz katra joka un improvizācijas ir iekšējā vēlme, lai kāds pajautātu: "Kā tu patiesībā jūties?" Patiesībā viņš alkst īstas saiknes, ne tikai virspusēja prieka. Viņš zina, ka viņa smiekli ir patvērums, bet tas ne vienmēr ir tas, ko viņš pats meklē. Āksts ir tas, kurš saprot, ka reizēm tieši tie, kuri visvairāk uzjautrina citus, paši visvairāk slēpjas aiz savām maskām. Bet vai nav tā, ka tieši vislielākie āksti saprot dzīvi vislabāk?
Meditatīva tikšanās ar subpersonu "āksts"
Apsēdies mierīgā un ērtā vietā, kur neviens netraucēs. Aizver acis un veic dažas dziļas ieelpas un izelpas, ļaujot prātam un ķermenim atslābt. Ieelpo mieru, izelpo spriedzi. Kad jūties ērti un klusi, iedomājies, ka ieej savā iekšējā pasaulē — tā ir vieta, kur vari sastapt dažādas savas subpersonas. Šodien tu ierodies, lai sastaptos ar ākstu — to daļu no sevis, kas smejas, jūt, un reizēm slēpjas aiz humora maskas.
Pastaigājies pa šo iekšējo pasauli, lēnām tuvojas vietai, kur zini, ka āksts tevi gaida. Iespējams, tu viņu jau dzirdi — tā var būt mīksta čukstoša dziesma vai skanīgi smiekli kaut kur tālumā. Kad tu tuvojies, āksts parādās tavā redzeslokā. Viņš ir ģērbies spilgtās drēbēs, ar komisku cepuri un varbūt pat sarkanu degunu, un viņa seja ir laipna, bet tajā mirdz kāda viltīga dzirksts.
Āksts sveicina tevi ar viegliem smiekliem. "Es zināju, ka tu nāksi," viņš saka, "tu nevari izvairīties no manis, es vienmēr esmu te — tur, kur ir joki, smiekli un, reizēm, slēptas asaras." Ieklausies viņā. Pajautā viņam, kāpēc viņš vienmēr parādās tajos brīžos, kad viss kļūst sarežģīts vai nopietns.
Āksts smaida un paver rokas: "Es esmu tava aizsardzība. Es esmu tas, kurš spēj pārvērst sāpes smieklos, lai tās būtu vieglāk nest. Bet manā maskā ir kaut kas vairāk. Vai vēlies to redzēt?"
Tev ir izvēle — tu vari palikt virspusē un pasmieties kopā ar viņu, vai arī doties dziļāk un paskatīties, kas ir aiz viņa maskas. Ja jūties gatavs, pajautā viņam: "Kas slēpjas aiz taviem jokiem? Ko tu gribi man parādīt?" Viņš skatās tev acīs un smaids uz brīdi kļūst maigāks, mazliet smeldzīgs. "Aiz jokiem, mans draugs, ir skumjas, vientulība un ilgas pēc īstas saiknes. Reizēm esmu smējies, lai neviens neredzētu, cik ļoti man sāp."
Jūs kopā sēžat šajā mirklī, un tu jūti, ka smiekli un skumjas var būt cieši saistīti. Āksts nav tikai klauns — viņš ir tas, kurš saprot dzīves absurdu un cenšas to pieņemt ar vieglumu, pat ja tas reizēm sāp. Viņš tev piedāvā apskatīt šo dualitāti — kā var būt vienlaikus gan jautri, gan skumji, gan viegli, gan smagi.
Kad esat pavadījis laiku kopā, pajautā ākstam, vai viņam ir kāds padoms vai ziņa, ko viņš vēlas tev nodot. Iespējams, tas ir kāds vārds par vieglumu, vai varbūt par to, kā nevajag slēpt savas īstās emocijas aiz jokiem. Ieklausies tajā, ko viņš tev saka.
Pateicies ākstam par šo tikšanos un sapratni, ko esi guvis. Zinot, ka vari vienmēr atgriezties un satikt viņu atkal, lēnām sāc atgriezties realitātē. Elpo dziļi, jūti savu ķermeni un apzinies sevi šeit un tagad. Kad esi gatavs, atver acis, atceroties šo meditatīvo tikšanos ar savu iekšējo ākstu.